trešdiena, 2010. gada 8. septembris

Karaļa Gambīts

Karaļa Gambīts ir šaha spēles atklātne. Tās sākumpozīcija izveidojas pēc gājieniem
1.e4 e5. 2.f4.


Baltie jau otrajā gājienā upurē bandinieku ar mērķi iegūt pārsvaru centrā. Turklāt tornis pēc īsās rokādes uzreiz iesaistās spēlē pa atklāto līniju un piedalās uzbrukumā punktam f7, kas arī vēsturiski ir šīs atklātnes galvenais stratēģiskais mērķis. Diemžēl f bandinieka gājiens novājina karaļa spārnu un dod melnajiem iespēju pieteikt nepatīkamus šahus ar laidni vai dāmu no lauciņa h4, bet par visu jau šajā dzīvē ir jāmaksā.

Karaļa Gambīta vēsture ir ļoti sena un tā ir viena no pirmajām rakstiski dokumentētajām atklātnēm. Šī atkātne sastopama jau slavenajā L.Ramireza (ap1465 – ap1530)  Luseinas 1497. gada manuskriptā. Zināms, ka Karaļa Gambītu praksē veiksmīgi pielietojis R.Lopezs (ap1540 – ap1580). Atklātni pētījis arī Dž.S.Polerio (ap1550 – ap1610) un viņa vārdā nosaukts viens no atklātnes variantiem. Iespējams, ka tieši no Polerio manuskriptiem ar Karaļa Gambītu iepazinās arī slavenais Kalabrietis jeb Dž.Greko (ap1600 – ap1634). Tas parādās 25 no 77 viņa pierakstītajām partijām.

18. gadsimta lielākā šaha zvaigzne F.-A.Filidors (1726 – 1795) par Karaļa Gambītu rakstīja, ka pie pareizas abu pretinieku spēles, rezultāts vienmēr būs neizšķirts. Te nu gan gribas piebilst, ka tas attiecināms uz praktiski jebkuru daudz maz korektu šaha atklātni. Kai nu kā, līdz mūsu dienām nav saglabājušās partijas, kurās šis slavenais šahists spēlētu Karaļa Gambītu ar baltajiem.

Neskatoties uz Filidora pārliecību, 19. gadsimtā Karaļa Gambīts bija ārkārtīgi populārs un piedzīvoja savus ziedu laikus! Spēlējot tieši Karaļa Gambītu, 1851. gadā A.Andersens (1818 – 1879) uzvarēja "nemirstīgo partiju" pret L.Kizericki (1806 – 1853). Karaļa Gambītu ļoti labprāt spēlēja sava laika spēcīgākie šahisti P.Morfijs (1837 – 1884), J.Cukertorts (1842 – 1888), pirmais oficiālais pasaules čempions V.Šteinics (1836 – 1900) un arī M.Čigorins (1850 – 1908). Jāsaka, ka neizšķirti rezultāti viņu cīņās bija retums – tikai 12% no 19. gadsimta Karaļa Gambīta partijām beigušās ar šādu rezultātu.

Arī 20 gadsimta sākumā Karaļa Gambītu turpināja spēlēt vairums vadošo pasaules šahistu, tomēr zīmīgi, ka jaunā paaudze – E.Laskers (1868 – 1941), Ā.Nimcovičs (1886 – 1935), H.R.Kapablanka (1888 – 1942), A.Aļehins (1892 – 1946) – to izmantoja retumis, galvenokārt simultānspēles seansos. 20. gadsimta 20-ajos gados gambīta popularitāte strauji kritās un jau 30-ajos to augstā līmenī vairs nespēlēja nemaz! Vai Filidoram bijusi taisnība? Pēc Z.Taraša (1862 – 1934) domām – daudz trakāk, jo, kā viņš apgalvo savā 1931. gadā izdotajā grāmatā,  Karaļa Gambīts esot „izšķiroša kļūda” un „spēlēt Karaļa Gambītu ir ārprāts”. Tā vien šķiet, ka praktiski vienīgais tolaik, kurš domāja citādi un turpināja spēlēt šo atklātni turnīros, bija jaunais igauņu meistars P.Keress (1916 – 1975).

Uzreiz pēc pasaules kara senā gambīta reabilitāciju visaugstākajā līmenī ļoti veiksmīgi uzsāka D.Bronšteins (1924 – 2006). Tomēr par visu laiku visveiksmīgāko Karaļa Gambīta aizstāvi jāuzskata 10. pasaules čempionu B.Spaski, kurš spēlējot šo atklātni guvis 16 uzvaras, bet nav nezaudējis nevienu partiju! Karaļa gambītā viņs apspēlējis gan pašu Bronšteinu, gan B.Fišeru (1943 – 2008) un A.Karpovu. Pēc minētā zaudējuma Fišers ņēmās pamatīgi analizēt gambītu un 1961. gadā publicēja rakstu žurnālā American Chess Quarterly, kurā apgalvo, ka Karaļa Gambītā baltie forsēti zaudē. Tas gan vēlāk netraucēja viņam pašam veiksmīgi pielietot šo atklātni (tiesa gan, tikai Laidņa gambītu un pret vājākiem pretiniekiem).

Karaļa Gambīts ir romantiska atklātne, tāpēc tai vienmēr būs savi atbalstītāji, tomēr agrāko gadu popularitāti visticamāk vairs nepiedzīvos. Mūsdienās šīs interesantās atklātnes reputāciju aizstāv lielmeistari Dž.Gallahers, N.Šorts, A.Morozevičs, A.Fjodorovs. Savas karjeras sākumposmā vienu uzvaru ar Karaļa Gambīta palīdzību ir izdevies gūt arī rīdziniekam A.Širovam. Lai gan pie galdiņa darbojies viens no mūsu laika grandiem, spēle rit drīzāk 19. gadsimta manierē. Tādēļ tā lieliski iederas šī nelielā vēsturiskā pārskata noslēgumā.


Play online chess